Kāpēc mēs nodarbojamies ar seksu?

Kāpēc mēs nodarbojamies ar seksu?

Lai gan šis jautājums liekas muļķīgs, tomēr ir ļoti interesanti uzzināt, tieši kāpēc mēs nodarbojamies ar seksu. Šo motivāciju seksā sauc par dzimumtieksmi, un, par spīti plašajai interesei un pētījumiem šajā jautājumā, tā vēl joprojām nav  pilnībā izprasta.

Atšķirībā no mūsu pārējām tieksmēm – izsalkuma un slāpēm, mēs nemirstam tāpēc, ka netiek apmierinātas mūsu seksuālās vajadzības. Pavisam iespējams, ka cilvēks nodzīvo veselīgu un laimīgu dzīvi bez jebkādas dzimumtieksmes. Tomēr, ja neviens negribētu nodarboties ar seksu un nepiedalītos dzimumaktā, tad acīmredzot cilvēce drīz vien izmirtu.

Un tomēr sekss nav domāts vienīgi bērnu radīšanai, pretējā gadījumā kontracepcijas līdzekļu industrijai nebūtu nekāda noieta. Vai sekss nepieciešams tādēļ, ka mūsu ķermenis ziņo par seksuālu neapmierinātību? Ko nozīmē justies seksuāli neapmierinātam? Vai tas saistīts ar hormonu darbību mūsu ķermenī? Protams, lai izjustu dzimumtieksmi un spētu piedalīties dzimumaktā, cilvēkam nepieciešamas noteiktas fiziskas dotības. Tas ir – attīstīti veseli dzimumorgāni, attiecīga hormonu darbība un normāla nervu sistēma. Ja, piemēram, vīrietim vienmēr bijis nepietiekams testosteronu līmenis, viņam būs zema dzimumtieksme un ļoti grūti uzbudināties. Dažas slimības, piemēram, cukurslimība, var nopietni ietekmēt dzimumtieksmi un seksuālās spējas. Ļoti zema dzimumtieksme var būt arī tad, ja nav nekādu fizisku defektu.

Liekas, ka dzimumtieksme mums drīzāk jāiemācās, nevis vienkārši jāattīsta. Piemēram, dzīvnieki, kuri auguši izolācijā, parasti neizrāda nekādu dzimumtieksmi, kaut arī tie ir fiziski veseli. Tāpat arī ir ar vīrieti un sievieti – tas, ko viņi par seksu iemācās no ģimenes, draugiem un sabiedrības, ietekmē to, cik lielām mērā viņi seksu uzskata par derīgu, patīkamu nodarbošanos. Tikai praksē un ar masturbācijas palīdzību cilvēki iemācās uzbudināties. Mūsu sabiedrībā daži cilvēki uzskata masturbāciju par perversu, netīru un nenormālu parādību. Tomēr masturbācijai ir liela nozīme abu dzimumu seksuālo spēju un dzimumtieksmes attīstībā. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nodarbojas ar seksu, ir patīkamā sajūta, ko izraisa orgasms. Vīriešiem un sievietēm, kas pusaudžu gados nav masturbējuši, bieži vien ir pazemināta seksuāla interese. Tas nenozīmē, ka masturbācija ir labas dzimumtieksmes galvenā sastāvdaļām, bet, bez šaubām, palīdz to izveidot.

Skaidrs, ka cilvēki nenodarbojas ar seksu tikai tāpēc, ka viņiem nepieciešama fiziskā izlādēšanās. Mēs nodarbojamies ar seksu tādēļ, ka mīlam un rūpējamies par kādu (vismaz gribētos tam ticēt), tādēļ, ka gribam, lai kāds tiktu iepriecināts vai kāds iepriecinātu mūs, tādēļ, ka gribam kādu nomierināt un pārliecināt vai vienkārši tādēļ, ka mums ir labs garastāvoklis.

Seksuālo uzbudinājumu var viegli nomākt tādas emocijas kā bailes par neveiksmi, neveiklības sajūta, bailes, ka tiksim atraidīti, vai apjukums. Cilvēks ar spēcīgu dzimumtieksmi var zaudēt interesi seksā, ka radies stress vai arī, ja kādu apstākļu dēļ, seksuālās attiecības nav iespējamas.

Nav iespējams noteikt, kādai jābūt normālai dzimumtieksmei, tomēr liekas, ka daži cilvēki ir apsēsti ar šo domu. Tāpēc, kaut gan vīriešiem parasti, šķiet, ir spēcīgāka dzimumtieksme nekā sievietei, tomēr nav nekas neparasts, ja pēkšņi satiekat sievieti, kura ir daudz aktīvāka šajā jomā nekā jūs, viņa savu dzimumtieksmi ir attīstījusi masturbējot. Dažreiz sievietei var būt augstāka dzimumtieksme nekā vīrietim, un tas nebūt nenozīmē, ka ar kādu no viņiem kaut kas nav kārtībā. Vai tas ir normāli, ja ar seksu nodarbojas divreiz dienā? Divreiz nedēļā? Varbūt to vajadzētu darīt vienreiz mēnesī? To varat pateikt tikai jūs un jūsu partneris.

Izmantotie resursi:www.irlaiks.lv