Daži vārdi par hiperseksualitāti

Daži vārdi par hiperseksualitāti

Dažiem indivīdiem seksuālu piedzīvojumu ar pastāvīgo partneri šķiet par maz, un viņi trūkstošo baudu kompensē, kā nu kurš māk: dažs strādā virsstundas, cits aizraujas ar mākslu, cits biežāk pacilā glāzīti, vēl cits skalda malku vai sper sānsolīšus.

Taču ir cilvēki, kam allaž pietrūkstošo seksuālo baudu kompensē tikai un vienīgi izteikti seksuālas darbības. Šiem cilvēkiem piemīt hiperseksualitāte. Seksuāla tieksme bez konkrēta objekta Hiperseksualitāte jeb hiperpotencēmija ir patoloģiski paaugstināta dzimumtieksme un paaugstināta spēja just orgasmiskus pārdzīvojumus.

Kā uzsver seksologi, cilvēki ļoti reti šādu kaiti iegūst iedzimtības ceļā. Parasti hiperseksualitāti rada bojājumi smadzenēs, un tie var rasties gan pēc pārslimotām infekcijas slimībām, gan pēc fiziski iegūtām galvas traumām.
Šiem cilvēkiem dzimumuzbudinājums vienmēr rodas neatkarīgi no indivīda saprātīgajām vēlmēm, un to var raksturot kā lēkmjveidīgu. Dzimumtieksmi turklāt var izsaukt pat no seksa ļoti attālināti objekti.

Piemēram, sievietēm, kam piemīt hiperseksualitāte, seksuālas vēlmes var radīt ne tikai atrašanās vīriešu sabiedrībā vai sarunas ar erotisku pieskaņu, bet viņas var just nepārvaramu dzimumtieksmi, uzmetot skatienu maziem puišeļiem, dažādiem sadzīves priekšmetiem, kuru forma kaut tikai daļēji līdzinās kaut kam stiepti cilindriskam.

Kaut gan, kā apstiprina mediķu prakse, nav retums, ka pie paaugstinātas seksualitātes par dzimumtieksmes izraisītāju var kļūt gan pavisam neitrāls dzīvs vai nedzīvs objekts, gan kāda skaņa, smarža vai smaka, arī savdabīgas taustes izjūtas. Pie visa vainīgi hormoni Hiperdzimumtieksmes rezultāts ir bieži orgasmi, kurus gan nevar uzskatīt par pilnvērtīgiem. Baudas kulminācija ir ar viļņveidīgu raksturu, t. i., orgasmiskās sajūtas ātri rodas un tikpat ātri plok, nesniedzot apmierinājuma sajūtu, bet tikai uz brīdi dodot atelpu no pastāvīgi neremdināmās dzimumvēlmes.

Anekdošu cienīga tēma — sievietes seksuālā uzvedība klimaksa periodā. Protams, ir bieži novērojumi, ka Balzaka vecuma sievietēm dzimumtieksme ir izteiktāka nekā jaunībā, un tam ir daudz objektīvu iemeslu, teiksim, sieviete jūtas daudz brīvāka, atraisītāka, nebaidās no iespējamas grūtniecības, vai arī viņa vienkārši ir sajutusi seksa garšu. Arī izmaiņas hormonālajā sfērā dara savu.

Taču, ja klimaksa laikā līdzsvars starp sieviešu un vīriešu hormoniem mainās pārāk strauji un ar lielu pārsvaru par labu vīriešu dzimumhormoniem, tad vajag meklēt palīdzību pie speciālistiem. Donžuānisms — psihiska slimība Paaugstināta dzimumtieksme var tikt novērota arī pie psihiskām saslimšanām. Īpašu vietu var piešķirt tā sauktajam donžuānisma sindromam.

Donžuānisms ir tieksme pēc jaunām erotiskām uzvarām pār vīriešiem vai sievietēm. Var gadīties, ka šī sindroma pamatā arī ir slimīgi sakāpināta dzimumtieksme, bet pārsvarā tā ir savas nepilnvērtības vai mazvērtības neapzināta slēpšana.

Arvien jauni seksuālie partneri slimajam indivīdam ir nepieciešami tikai tāpēc, lai viņš varētu pats sev pierādīt savu erotisko pievilcību. Paradoksāli, ka ar donžuānismu sirgstošie apspiež savas patiesās jūtas un netuvojas tam cilvēkam, kuru mīl. Pēc psihoanalītiķu domām, tieši patieso jūtu apspiešana noved pie šis saslimšanas, jo slimīgās izjūtas tikai pastiprinās, ja indivīds nesaņem seksuālo un emocionālo gandarījumu.

Arvien biežāk donžuānisma sindromu var novērot gados jaunām, fiziski veselām un agri seksuāli nobriedušām sievietēm, kuras jūt vajadzību pēc vairākiem dzimumaktiem dienā. Arī viņu izjustais orgasms ir savdabīgs — tas ir viļņveidīgs, ilglaicīgs vaginālais orgasms, kurš var turpināties pat stundām. Šādos gadījumos novilkt robežu starp normu un patoloģiju nav iespējams.

Izmantotie resursi:news.frut.lv

Par pirmo reizi…

Par pirmo reizi...

Ierastais jautājums un dažādās atbildes. Bieži dzirdamas runas ka visi jau 12 gados visu ir izmēģinājuši. Runājot ar daudziem 16gadīgiem puišiem, pārsvarā izskan līdzīga atbilde: visi viņa draugi jau esot pārgulējuši, bet viņš vienīgais vēl nē.  Proti, tādu „tanšu” dēļ sabiedrībā izveidojas dažādi stereotipi.

Analizējot dažādos pētījumu rezultātus pamanīju, ka pēdējo 30 gadu laikā ir vērojamas dažas iezīmes. Pirmkārt, krītas vidējais vecums, kad tiek uzsāktas seksuālās attiecības. Otrkārt, mainījusies ir vecuma atšķirības starp dzimumiem, jeb – vīrieši un sievietes dzimumdzīvi uzsāk praktiski vienā vecumā. Vecumā no 14 līdz 15 gadiem apmēram 1/3 daļa vīriešu ir stājušies seksuālajās attiecībās.
Eiropā vidējais dzimumdzīves uzsākšanas vecums nav viss 12-14 gadi, bet gan 16-17.

Jocīgi, bet tie jau ir tikai statistiskie dati, skaitļi – tas jau nemaz nenozīmē, ka visiem kā vienam ir līdz 18 gadu vecumam būtu „jāzaudē nevainību” līdz 18 gadiem. Katrs uzsāk savu seksuālo dzīvi uzsāk, tad kad tam ir gatavs. Vienam tie būs 13 otram 20, un man šķiet, ka tas ir pilnībā normāli, jo šinī lieta, neieteiktu steigties, un ieklausīties sevī, lai zinātu kad tad tas bridis ir.

Var gadīties, ka abiem šis kontakts ir pirmais, tad var rasties grūtības ar dzimumlocekļa ievadīšanu makstī, jaunavības plēves pārrāvuma dēļ. Tas var būt iemesls erekcijas zudumam, priekšējās ādiņas traumām, partnerei var rasties asiņošana utt. Protams, tas, var izraisīt nepatīkamas sajūtas vīrietim.
Gadījumā, ja ir bijuši priekšādiņas attīstības traucējumi, tad dzimumloceklim piebriestot var rasties sāpes un līdz ar to arī erekcijas zudums.

Ja sievietei ir sausa vai šaura maksts, tad var rasties priekšādiņas noberzumi. Sekas – piebriedusi priekšādiņa un sūrstoša sajūta. Var arī ieplīst priekšādiņas saite. Parasti uzreiz rodas sūrstoša un nepatīkama sajūta. Ir arī iespējams dzimumlocekļa lūzums. Tas protams gadās ļoti reti un cēlonis ir brutāls vai spēcīgs sekss.

Dzimumlocekļa lūzums nozīmē audu plīsumu un asins izplūdumu. Lūzuma rezultātā mainās tā dzimumlocekļa forma. Ja tas ir noticis, nekavējoties jāgriežas pie ārsta. Šis lūzums ir ārstējams un, to darot savlaicīgi, ir iespējams, ka nebūs nevēlamu seku. Protams, pēc formas un garuma izcilu dzimumlocekļu īpašniekiem vajadzētu atcerēties, ka sievietei tā ievadīšana makstī var radīt arī nepatīkamas sajūtas. Jāatceras, ka seksa laikā ir jādomā ne tikai par savu labsajūtu, bet arī par partneri.

Pirmajā reizē var izmantot jebkuru pozu, kura šķiet ērtāka abiem. Pozu izvēlē būtu svarīgi, lai sievietei būtu lielāka iespējams atslābināties un atbrīvot mazā iegurņa muskulatūru. Savukārt vīrietim, lai varētu brīvi piekļūt pie sievietes intīmām vietām un nepieciešamības gadījumā ar roku piepalīdzēt sev dzimumlocekļa ievadīšanai.

Viena no pozām, kura aprakstīta arī grāmatās, ir piemērojama arī mūsdienās. Vēlami izmantot galdu, der arī jau gulta. Sieviete atrodas sēdus vai guļus uz galda, gultas tā, lai kājas nokarātos pār galda malu – šādā pozā sievietei būs vieglāk atbrīvot mazā iegurņa muskuļus. Līdz ar to vīrietim būs vieglāk veikt dzimumaktu. Tas ir runājot par vaginālo seksu. Tomēr jāzina, ka vēl ir orālais sekss, anālais sekss un abpusējā masturbācija.

Bieži jaunieši domā, ka anālais sekss palīdz meitenei saglabāt nevainību, kā tā rezultātā nav iespējams saslimt ar seksuāli transmisīvajām slimībām (STS) vai arī – nevar iestāties grūtniecība. Senākajos laikos, kad vēl nebija izdomāti prezervatīvi, anālo seksu izmantoja, kā kontracepcijas līdzekli. Arī mūsdienās to var izmantot kā kontracepcijas veidu, bet tas savukārt nepasargā no inficēšanās ar STS. Ja abi tam nav gatavi – anālais sekss var būt arī nepatīkams un sāpīgs, bet domāju, ka sīkāk par seksa veidiem es pastāstīšu kādā citā rakstā.

Nenoliedzami tas ir notikums jaunieša dzīvē, tāpēc tam ir arī atbilstoši jāsagatavojas. Pirmajam kontaktam vajadzētu notikt mierīgos apstākļos un tam vajadzētu veltīt ilgāku laiku.

Daļai ir bailes un aizspriedumi pret ārstiem, un zēniem vēl kautrība par šīm tēmām atklāti runāt, bet atklāti sakot man pašai šīs konsultācijas šķiet viss jaukākās un ir gandarījums, kad jūti kā jaunietis mainās konsultācijas laikā. Neapšaubāmi, ka konsultācijā ārsts var pastāstīt vairāk nekā Jūs izlasīsiet grāmatās.    Ja rodas kādas neskaidrības, droši raksti mums!

Sievietes seksuālās uzvedības kodekss

Sievietes seksuālās uzvedības kodekss

Pirmā tuvība var kļūt gan par satraucošu notikumu dzīvē, gan arī par baismīgu izgāšanos. Kā uzvesties, lai tev un tavam izredzētajam par to paliktu visjaukākās atmiņas? Cik tālu var iet pirmajā satikšanās reizē?

Lēmums tev jāpieņem pašai. Pats galvenais — nedarīt neko tādu, lai pēc tam būtu jānožēlo. Vai vajadzētu jaunajam partnerim jautāt par viņa seksa pieredzi? Vīrieši parasti mēdz mānīties.

Pēc kāda angļu žurnāla pētījumu rezultātiem 34% precēto vīriešu un 10% neprecēto atzinās, ka mānījušies, lai sasniegtu vēlamo mērķi. Vienīgā tava aizsardzība — prezervatīvs, bet viss pārējais ir tikai vārdi.

Kā iesākt sarunu ar vīrieti par prezervatīvu?

Vajadzīgs tikai piemērots moments — piemēram, kad viņš izģērbjas. Korekti un pārliecinoši skan frāze: «Mums vajadzīgs prezervatīvs.» Partnera atteikums jānovērtē kā netaktiskums, un, ja tu nolem riskēt, vainu uzņemies pati.

Vai vajadzētu mīļākajam stāstīt par savu seksuālo pieredzi?

Protams, ka kaut ko partnerim vajadzētu zināt. Taču tas nenozīmē, ka pēc pirmā pieprasījuma jādod viņam atskaite par savām mīlas dēkām. Pastāsti par sevi to, ko tu gribētu uzzināt par viņu.

Vai vajadzētu simulēt?

Sievietes nereti melus izmanto kā glābiņu, lai nesarūgtinātu partneri. Godīgums intīmajās attiecībās ir laimīgas savienības ķīla, bet, ja tevi kaut kas neapmierina gultā, neapmulsti — saki viņam patiesību. Neslēp, ja tu patiešām esi saņēmusi baudu — partneri tas tikai paskubinās.

Kā iziet no situācijas, ja partnerim nav erekcijas vai arī tā ātri zūd?

Galvenais — neuzņemties viņa neveiksmi. Pati labākā taktika — tūliņ apgalvot partnerim, ka sekss — jēdziens daudzslāņains, ne tikai tiešs dzimumakts. Pacenties sasniegt orgasmu, vadot viņa rokas un lūpas pēc savas vēlmes.

Ja tev ir vairāki mīļākie, vai vajadzētu viņiem pastāstīt par pārējiem?

Mūsu bīstamajā laikā tavs morālais pienākums — darīt mīļotajam zināmu, ka viņš nav vienīgais. Kaut gan iespējams, ka pēc šāda paskaidrojuma tu paliksi viena.

Sievietes un cigaretes..

Sievietes un cigaretes..

Žurnāls “American Journal of Epidemiology” ziņo, ka pēc pētījuma datiem sievietēm, kuras smēķē grūtniecības laikā, ir ievērojami lielāka iespēja dzemdēt bērnu ar dzimšanas defektu, piemēram, tādu kā kroplas kājas. Pētījumi parāda, ja grūtniece smēķē pirmo trīju mēnešu laikā, tad iespēja bērnam piedzimt ar kroplām kājām palielinās par 34%. Ja mātes smēķēšana ir ar iedzimto faktoru (mates vecaki ar ir smēķētaji) tad risks palielinās par 20 reizēm.

Pētnieki saka: „ Lielākai daļai sieviešu ir tendence sevi maldināt, uzskatot, ka smēķējot “vieglās” cigaretes kaitējums organismam būs mazāks.”
Aptaujas dati Lielbritānijā liecināja, ka sievietes biežāk nekā vīrieši smēķē “vieglās” cigaretes.

58% sieviešu un 50% vīriešu smēķē tādas cigarešu markas, kā „Silk Cut”, „Marlboro Lights”, „Camel Light”.

„Lielākā daļa sieviešu smēķējot “vieglās” cigaretes pārliecina sevi, ka tās ir mazāk kaitīgs veselībai. Bet ārsti ir pierādījuši, ka tās nav mazāk kaitīgākas. Piedevām, “vieglās” cigaretes var uzskatīt par bīstamākām, jo maldinošās īpašības, “vieglās”, dēļ cilvēki mazāk sevi ierobežo ar smēķēšanu. Jebkuras cigaretes – “vieglās”, “īpašās” u.c.- saīsina smēķētāja dzīvi.” M. Borisova (pēc Ananova.com materiāliem)

Mediķu pētījumi atklāja, ka ar sievietes smēķēšana grūtniecības laikā var skart viņās bērnu- izraisīt diabētu vai aptaukošanos.

Kā TV BBC atklāja, lielai daļai bērnu, kuru mātēs smēķēja pirms viņu dzimšanas, izveidojās diabēts vai aptaukošanās. Tas aizsākās pirms 16 gadiem, kad šīs slimības bija ļoti retas.

Ārsti norāda, ka varbūtību saslimt ar diabētu vai aptaukošanos šīs kategorijas pacientiem uz vienu trešdaļu ir lielāka nekā tiem, kuru mātes grūtniecības stāvoklī nesmēķēja.

Labdarības organizācijas palīdzot diabētisķiem norādīja, ka ir svarīgi, dati, kas iegūti no ārstiem par briesmām, kas saistīti ar smēķēšanu grūtniecības laikā. Bet, diabēta un aptaukošanās eksperts no Līverpūles Universitātes , Dr John Uilding aicina nesteigties ar secinājumus: “Es piekrītu, ka ir iemesli, atturēt sievietes no smēķēšanas grūtniecības laikā, bet es domāju, ka īpašu pierādījumu par diabēta izraisīšanu joprojām vēl trūkst.”

Autori no Pasaules Veselības organizācijas PVO pētījuma “Sievietes un tabakas epidēmija: XXI gadsimta problēma” liecina, ka tabakas uzņēmumi palielinās veicinot produktu tirdzniecību jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku. Aģentūras pārmet korporācijām, ka tie izmanto- viltus veselības attēlus, saglabājot fiziskās formas, atbrīvošanos no stresa, skaistums un daiļums-, lai piesaistītu sievietes smēķēšanai.

PVO arī apsūdzēja tabakas uzņēmumus, kas ieviesa tabaku kā līdzekli, lai sasniegtu briedumu, iegūstot uzticību un seksuālo pievilcību. Tie tādējādi izmanto sieviešu vēlmi sasniegt līdztiesību visos aspektos. Aģentūras eksperti norāda, ka, runājot par sponsoriem skaistumkopšanas konkursos, sporta notikumos un pat sieviešu organizācijās, tabakas kompānijas piespiež jaunas sievietes izmēģināt savu produktu.

Pētījumu analīze parāda, cik lielu negatīvo ietekmi tabaka atstāj uz sievietes veselību. “Grūtniecēm, kas košļā vai smēķē tabaku vai kuras ir pasīvās smēķētājas, ir lielāks aborta risks vai arī risks dzemdēt neiznēsātus zīdaiņus, kas ir īpaši neaizsargāti pret infekcijas slimībām,” apgalvo pētījuma autori, norādot arī to, ka smēķējošām sievietēm ir lielāka iespēja palikt neauglīgām un sasniegt agrīno menopauzi.

Komentējot pētījuma datus, PVO ģenerāldirektors Gro Harlem Brundtland, norādīja uz nepieciešamību aizsargāt sieviešu un bērnu tiesības par drošu vidi. “Sievietes ir pasīvie smēķētāji, un tāpēc ir pakļautas nopietnām briesmām. Jaunākie dati liecina, ka vecāku smēķēšana bērniem spēj izraisīt tādas slimības kā astmu, bronhītu, saaukstēšanos, pneimoniju un novest pie pēkšņā zīdaiņa nāves sindroma.

Pētījums paredz samazināt tabakas daudzumu, aizliedzot smēķēšanu sabiedriskās vietās un tabakas izstrādājuma reklāmu, kā arī atbilstošās informācijas izplatīšanu sieviešu un meiteņu vidū.

Avots: www.allforgirls.com

 

Lietas, kas jāzina katrai grūtniecei

Lietas, kas jāzina katrai grūtniecei

Uzturs
Mātes organisms nodrošina bērna augšanai un attīstībai visu nepieciešamo, tāpēc veselīgam uzturam ir milzīga nozīme. Maldīgs ir uzskats, ka grūtniecei ir jāēd par diviem!

Uzturam jābūt daudzveidīgam un sabalansētam.
Olbaltumvielas nepieciešamas šūnu, audu un smadzeņu attīstībai un atjaunošanās procesiem, ogļhidrāti nodrošina organismu ar nepieciešamo enerģiju, lipīdi piedalās nervu sistēmas veidošanā. Neaizstājami ir arī vitamīni un minerālvielas.
Grūtniecības laikā tu vari pieņemties svarā pat par 10 – 12,5 kilogramiem. Ja svara pieaugums tevi uztrauc, konsultējies ar savu ārstu vai vecmāti.
Izvairies no pārmērīgas kafijas, stipras tējas un kofeīnu saturošu dzērienu lietošanas. Lieto bezkofeīna kafiju un kolu vai arī samazina līdz minimumam šo dzērienu patēriņu.
Esi piesardzīga – ēd tikai rūpīgi pagatavotus gaļas ēdienus, pietiekami ilgi vārītas olas, sierus, kuri gatavoti, izmantojot termisko apstrādi – lai mazinātu risku inficēties ar salmonelozi vai toksoplazmozi.
Rūpīgi nomazgā augļus, dārzeņus, salātus, lieto pasterizētu vai termiski apstrādātu pienu, izvairies no aknu vai to produktu lietošanas.
Grūtniecības laikā var ēst visu, ko kārojas, tikai jāseko, lai organisms tiek nodrošināts ar svarīgām uzturvielām. Olbaltumvielām bagāta ir gaļa, zivis, olas, piena produkti. Īpaši svarīgi uzturā lietot piena un skābpiena produktus – tie ir lielisks kalcija avots. Kalcijs nepieciešams ne tikai mazuļa skeleta un zobiņu veidošanai, bet arī māmiņas veselības saglabāšanai. Ieteicams izvēlēties produktus ar samazinātu tauku saturu – arī kārumus labāk izvēlēties ar zemāku kaloriju daudzumu.

Smēķēšana

Ja tu smēķē, tad zini:
cigaretē ir nikotīna karstās pārtvaices gala produkti, kas cirkulē tavās asinīs – placenta nespēj no tiem pasargāt mazuli!
vēl nedzimušais bērniņš nevar izvairīties no indīgo vielu plūsmas – viņš smēķē kopā ar tevi!
tiek traucēta mazuļa attīstība – viņam pietrūkst spēka augt lielam;
strauji pukst mazā sirsniņa – mazulim ir skābekļa trūkums, ko bez smēķējošas mammas viņam rada arī ārējās vides piesārņojums;
skābekļa trūkums var radīt nopietnus bojājumus topošā organisma audos – arī galvas smadzenēs!

Līdzīgas problēmas rodas arī tad, ja tu regulāri atrodies piesmēķētās telpās, ja esi tā sauktā pasīvā smēķētāja. Ja tu pārtrauksi smēķēt:
tev izdosies ietaupīt naudu – nopirksi ko sev vai mazulim;
tu labi jutīsies grūtniecības laikā un dzemdēsi veselīgu mazuli;
izvairīsies no dzemdību komplikācijām;
pasargāsi bērniņu no grūtībām, ko rada elpošanas, gremošanas, sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi;
tavs mazais uzsmaidīs, kad ņemsi viņu rokās – tu un tavs piens neodīs pēc nikotīna.

Ja netiec galā ar šo paradumu, konsultējies ar savu ārstu vai vecmāti.

Alkohols

Alkohols ir inde mazulim, tāpēc tev ir svarīgi maksimāli izvairīties no tā lietošanas. Protams, ir gadījumi, kad grūtniecēm rodas nepārvarama vēlme kaut nedaudz pagaršot alu, šampanieti, vīnu. Kā zināms, vēlmju aizturēšana rada negatīvas emocijas, kas arī nevēlami ietekmē mazuļa attīstību. Ko darīt? Ja ļoti vēlaties, iedzeriet mazu malciņu. Sajūti kāroto garšu – un tas būs pietiekami. Taču tas nedrīkstētu būt pārāk bieži.

Ja tev jāpiedalās pasākumā, kur lieto alkoholu:
palūdz, lai tev atnes kādu bezalkoholisku dzērienu;
ja nevēlies, lai kāds pamana tavu atturību, sajauc glāzē kādu sulu ar minerālūdeni, lai tas izskatītos pēc kokteiļa – tā tu novērsīsi apkārtējo uzmanību.

Medikamenti

Virkne medikamentu, kā arī medicīniskas manipulācijas tev nav ieteicamas un ir pat kaitīgas.
Nekad nelieto medikamentus, kuru ietekme uz grūtniecību tev nav zināma!
Iegādājoties medikamentus aptiekā, konsultējies ar farmaceitu par iespējamo ietekmi uz grūtniecību!
Ja tev nepieciešama ārstēšana vai rentgena izmeklējumi, brīdini mediķus par savu grūtniecību!
Apmeklējot zobārstu, atgādini par tev piemērotu atsāpināšanas metodi!
Ja tev nepieciešama kāda medikamenta regulāra lietošana, laikus konsultējies ar savu ārstu!
Esi piesardzīga lietojot dabiskos un homeopātiskos līdzekļus – ne visi no tiem ir ieteicami grūtniecēm!
Arī tādi speciālisti kā kosmetologs, masieris un frizieris ir jābrīdina par tavu grūtniecību, lai viņi varētu izvēlēties piemērotākos procedūru veidus un līdzekļus.
Piesardzība nav slimīgas un pārspīlētas emocijas – tu esi pietiekami pašapzinīga, lai spētu rūpēties par sevi un mazuli.

Darba apstākļi

Ja tavs darbs ir saistīts ar ķīmiskām vai svinu saturošām vielām, radiāciju, rentgena starojumu, paaugstinātu vibrāciju un smaguma celšanu, tev ir neatbilstoši darba apstākļi grūtniecības veiksmīgai norisei. Regulāri pakļaujot sevi šo apstākļu iedarbībai, tu riskē ar savu un mazuļa veselību, tāpēc nekavējoties konsultējies ar savu ārstu, darba devēju un profesionālo arodbiedrību. Darba devējam jānodrošina tevi ar piemērotu nekaitīgu dabu, neietekmējot tavu algu. Ja tā nenotiek, tas nozīmē, ka darba devējs tevi apzināti pakļauj veselības un dzīvības riskam, un tev ir tiesības attiecīgi rīkoties.

Fiziskās aktivitātes

Grūtniecība nav šķērslis fiziskai aktivitātei – tā pat ir nepieciešama. Ieteicamas ir grūtnieču grupu nodarbības – tajās darboties ir jautrāk un komfortablāk. Tu vari soļot, vingrot, peldēt, braukt ar riteni – darīt visu, kas sagādā patiesu prieku un nerada diskomfortu un nepatīkamas izjūtas.
Ja neesi bijusi īpaši aktīva pirms grūtniecības, dozē slodzi un nepārpūlies!
Ja tev nav laika ikdienas fiziskajām nodarbībām, pietiks ar aktīvu izkustēšanos trīs reizes nedēļā. Tas ir vairāk, nekā nekas.
Izvairies no slodzes karstā vannā vai pirtī. Pirts ir ieteicama grūtniecēm, kuras to jau agrāk ir izmantojušas regulāri, taču ieteicamā temperatūra tajā ir 60 – 80 grādi.
Fizisko aktivitāšu laikā lieto pietiekami daudz šķidruma.
Peldēšana labā baseinā vai tīrā dabiskā ūdenskrātuvē ir ļoti ieteicama. Peldes arī palīdz regulēt svara pieaugumu.
Ja tu vingro grupā, konsultējies ar treneri un informē par savām izjūtām.
Aktīva nodarbošanās nodrošina enerģijas pieplūdi un dzīvesprieku – izmanto to.

 

 

Izmantotie resursi: www.irlaiks.lv

Aborts…

Aborts…

Kas ir aborts, kad un kas drīkst to veikt?
Aborts ir grūtniecības pārtraukšanās (spontānais aborts) vai mākslīga grūtniecības pārtraukšana līdz 22.grūtniecības nedēļai.

Mākslīgs aborts pēc sievietes lūguma ir grūtniecības pārtraukšanas operācija, kuru Latvijā drīkst veikt līdz 12. grūtniecības nedēļai. Pēc 12. grūtniecības nedēļas abortu drīkst izdarīt vienīgi, ja grūtniecība apdraud mātes veselību un dzīvību vai auglim konstatētas iedzimtas anomālijas, kuras nav saistāmas ar dzīvības saglabāšanu. Aborta operācija veicama tikai ārstniecības iestādēs, kur, atbilstošos medicīniskos apstākļos, to veic sertificēts ginekologs. Ja šo operāciju veic nekvalificēta persona, tas var būt bīstami sievietes veselībai un dzīvībai. Tas ir kriminālaborts, kas aizliegts ar likumu.

Kas jāveic pirms grūtniecības pārtraukšanas?
Jāpārbauda vispārējais veselības stāvoklis.
Jāizdara īpašas analīzes (asins rēzus faktora un grupas noteikšana, iztriepe no maksts u.c.), kuru rezultātus var uzzināt pēc 24 stundām.
Nepieciešamības gadījumā ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus un konsultācijas.
Konsultējoties ar ārstu, jāuzzina iespējami vairāk par grūtniecības pārtraukšanas operāciju − kā tā tiks izdarīta, kādus medikamentus lietos, kādas var būt sekas un pašsajūta pēc operācijas, ko sieviete var darīt pati, lai izvairītos no iespējamiem sarežģījumiem.
Metodes, ar kurām mākslīgi pārtrauc grūtniecību līdz 12. grūtniecības nedēļai grūtniecību var pārtraukt ar ķirurģiskām metodēm:
• augļa aizmetņa izvadīšana ar vakuumu (ar īpašu instrumentu vai šļirci) bez dzemdes kakla kanāla paplašināšanas − tā ir iespējama pirmajās 14 dienās pēc menstruāciju aizkavēšanās,
• dzemdes kakla mehāniska paplašināšana (dilatācija) ar īpašiem instrumentiem un vakuuma aspirācija,
• dzemdes kakla paplašināšana un kiretāža (augļa atdalīšana un izņemšana ar īpašiem, asiem instrumentiem).

Grūtniecību iespējams pārtraukt arī ar medikamentozām metodēm.
Medikamentozā metode pārtrauc grūtniecības tālāku attīstību un veicina augļa aizmetņa izdalīšanos no dzemdes. Medikamentozā aborta norise atgādina spontānu grūtniecības pārtraukšanos ar sāpēm vēdera lejasdaļā un asiņošanu no dzimumorgāniem. Šajā gadījumā atsāpināšanu nelieto, bet var lietot pretsāpju
tabletes.
Fiziskā pašsajūta pēc aborta
Pēc aborta var būt:
• reibonis, slikta dūša, kas visbiežāk saistās ar medikamentiem, kuri lietoti narkozei,
• sāpes vēdera lejas daļā,
• asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem apmēram divas dienas, kas pakāpeniski mazinās,
• nogurums.
Noteikti jāapmeklē ginekologs, ja:
• 3.−4. dienā pēc aborta turpinās asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem,
• sākas lēkmjveida sāpes vēdera lejas daļā,
• ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (>+38º C),
• pēc 4−6 nedēļām vēl nav menstruācijas.
Emocionālās izjūtas pēc aborta
Aborts ir ne vien fiziska, bet var būt arī psiholoģiska trauma. Tā var būt trauma ne vien sievietei, bet arī
vīrietim. Sajūtas pēc šī notikuma iespējamas visdažādākās no atvieglojuma līdz iznīcinošiem pārmetumiem un izmisumam. Viss, protams, ir atkarīgs no konkrētās situācijas kāda iemesla dēļ grūtniecība tika pārtraukta. Milzīga nozīme šajā brīdī ir partnera un citu tuvu cilvēku atbalstam. Reizēm šāds
notikums var pasliktināt pāra attiecības, un viņi nevis viens otram palīdz, bet vaino viens otru notikušajā. Šādā gadījumā noderēs psihologa vai psihoterapeita konsultācija. Dažkārt sievietes pat pēc ilgāka laika domās atgriežas pie šī notikuma un pārvērtē savu rīcību, nereti nosodot sevi un mokoties pārmetumos. Tomēr nav nozīmes sevi šaustīt, jo mainīt notikušo vairs nav mūsu spēkos. Patiesi svarīgi ir vienīgi tas, lai nevēlama grūtniecība turpmāk vairs neiestātos un lai pēc šī notikuma sieviete spētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kā arī spētu vēlāk dzemdēt gaidītu un mīlētu mazuli.
Kas būtu jāzina pēc aborta izdarīšanas?
• Ieteicams lietot higiēniskās paketes, nevis tamponus.
• Līdz pirmajai menstruācijai nav vēlams mazgāties vannā, bet gan zem tekoša ūdens.
• Dzimumdzīvi ieteicams uzsākt ne ātrāk kā 2 līdz 3 nedēļas pēc aborta, kad ir atjaunojies dzemdes dabiskais aizsargslānis, tādējādi novēršot infekcijas iekļūšanu. Ja dzimumdzīvi uzsāk pirms minētā laika,
noteikti jālieto prezervatīvs.
• Pirmajās dzimumattiecībās pēc aborta noteikti jālieto kontracepcija, jo šajā laikā ir paaugstināta
apaugļošanās iespēja. Grūtniecība var iestāties arī līdz pirmajai menstruācijai!!!
• Pirmā menstruācija gaidāma 4 līdz 6 nedēļas pēc aborta.
• Sliktas pašsajūtas gadījumā, arī tad, ja ir radušies jautājumi, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.

Aborta iespējamās sekas
Aborta sekas var būt neauglība, ko izraisa iekšējo dzimumorgānu – dzemdes, olvadu un olnīcu − iekaisums.
Iekaisuma būtiskākie cēloņi var būt organismā esošo, bet snaudošo mikrobu aktivizēšanās, ko var veicinājusi aborta operācija. Lai arī cik profesionāli norisētu operācija, jebkura ķirurģiska iejaukšanās
ir risks cilvēka veselībai.
Kādi ir biežākie neplānotas grūtniecības iemesli?
• Nepareizi lietota kontracepcija.
• Lai tas nenotiktu, izvēloties kontracepcijas metodi, rūpīgi jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju un tā
precīzi jāievēro. Īpaši tas attiecas uz spermicīdu lietošanu.
• Kontracepcijas nelietošana, cerot, ka šoreiz jau nekas nenotiks.. Diezgan bieži šādas cerības radušās alkohola vai narkotisku vielu iespaidā. Dažādu iemeslu dēļ var būt neērti sajūta runāt ar partneri par kontracepciju. Viņi cer, ka viņa kaut ko lieto, un savukārt viņa cer, ka gan jau viņš zinās, ko darīt…
• Nezināšana par kontracepcijas metodēm.
• Informācija par kontracepcijas metodēm tagad ir plaši pieejama, tomēr daudzi par tām nekā nezina vai pat negrib zināt.
• Kāda kļūme, piemēram, prezervatīva plīšana.
• Šādā gadījumā vienīgā postkoitālā (pēc dzimumakta) kontracepcijas metode ir tā dēvētā avārijas kontracepcija, kas lietojama ne vēlāk kā 72 stundas pēc dzimumakta (taču ieteicams to lietot pēc iespējas drīzāk). Patlaban Latvijā populārākais šīs grupas preparāts ir postinors. Tas satur ļoti lielu hormonu daudzumu un tāpēc lietojams augstākais 4 reizes mēnesī un vienīgi ārkārtas gadījumos!!!
Diezgan bieži tiek jautāts vai grūtniecība var iestāties, ja dzimumakta laikā sperma neiekļūst tieši makstī, bet gan ārējo dzimumorgānu apvidū. Jā − tas ir iespējams, jo spermatozoīdi ir kustīgi un tie spēj paši aizkļūt līdz iekšējiem dzimumorgāniem un apaugļot olšūnu.
Izvēlies kontracepciju par turpmāko izsargāšanos no grūtniecības noteikti jākonsultējas ar ārstu ginekologu vai ar ģimenes ārstu.
Lai izvēlētos piemērotāko kontracepcijas metodi, jāņem vērā sievietes veselības stāvoklis, ieradumi (piemēram, smēķēšana), dzīves stils, kā arī uzskati. Tas būtu jāpārrunā arī ar partneri, jo ir svarīgi, lai abi justos labi!
Biežāk lietotās kontracepcijas metodes
• Prezervatīvi pasargā gan no nevēlamas grūtniecības, gan seksuāli transmisīvajām slimībām. To efektivitāte ir 98%.
• Hormonālā orālā kontracepcija (tabletes) jāsāk jau pirmajā dienā pēc aborta, un tās efektivitāte ir augstāka par 99%.
• Intrauterīnā kontracepcija (dzemdes spirāle) ir ieteicama, ja ir stabilas partnerattiecības un nav riska inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām, jo inficēšanās gadījumā spirāle veicina slimības smagāku norisi.
Spirāli var ievadīt tūlīt pēc aborta, tomēr vairākums mediķu iesaka to darīt pirmo menstruāciju laikā.
Šīs metodes efektivitāte ir 98%.
• Varat izvēlēties spermicīdu preparātus. Tie pieejami plašā klāstā − lodītes, svecītes, krēmi u.c. Tomēr to efektivitāte ir zemāka nekā jau minētajām metodēm − 60 līdz 90%. Tāpēc tos iesaka lietot kopā ar prezervatīvu kā papildu drošības līdzekli.
• Pēc aborta nav ieteicams lietot kalendāro metodi, jo menstruālais cikls pirmajos mēnešos pēc
operācijas var būt neregulārs un var arī var mainīties.
• Pārtrauktais dzimumakts ir neefektīva metode, kas rada sasprindzinājumu un stresu dzimumakta
laikā, tāpēc to nav ieteicams lietot. Metodes drošība ir 70 līdz 80%.
• Ja pāris vairāk bērnu nevēlas, vienam no pāra iespējams izdarīt ķirurģisko sterilizāciju. Šīs metodes drošība ir gandrīz 100%.
Katrai kontracepcijas metodei ir savas priekšrocības, taču var būt arī blaknes. Ārsts palīdzēs izvēlēties piemērotāko metodi. To iespējams arī mainīt, līdz atrasta vispiemērotākā.

Sievietei ir tiesības izvēlēties abortu.
Ja sieviete ir izvēlējusies grūtniecības pārtraukšanu, nevienam nav tiesību iejaukties un nosodīt viņas rīcību.

Ārsta pienākums ir:
• uzklausīt sievietes viedokli un respektēt to,
• informēt par aborta iespējamajām sekām,
• konsultēt par kontracepcijas lietošanu.
Ārstam ir tiesības atteikties veikt grūtniecības pārtraukšanu, ja vien grūtniecības turpināšanās neapdraud sievietes dzīvību, nekavējoties nosūtot pie cita speciālista.
Ikvienam cilvēkam, kurš vēršas pie ārsta seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, ir tiesības uz:
Informāciju − uzzināt par ģimenes plānošanas priekšrocībām un noderīgumu,
Pieejamību − saņemt pakalpojumus neatkarīgi no dzimuma, reliģijas, rases, materiālā stāvokļa vai dzīvesvietas,
Izvēli − brīvi izvēlēties ģimenes plānošanas nepieciešamību un izmantot sev piemērotu metodi,
Drošību − prast droši un efektīvi izmantot ģimenes plānošanu,
Konfidencialitāti . būt pārliecinātam, ka jebkura personiska informācija paliek slepena,
Komfortu − justies ērti, saņemot pakalpojumus,
Cieņu − saņemt laipnu, taktisku un iejūtīgu attieksmi,
Nepārtrauktību − lietot kontraceptīvos līdzekļus tik ilgi, cik nepieciešams,
Viedokli − izteikt savu viedokli par piedāvātajiem pakalpojumiem.

Izmantotie resursi:papardesziedslv

Pirmās grūtniecības pazīmes

Pirmās grūtniecības pazīmes.

Ko nozīmē, ja mēnešreizes nav sākušās? Grūtniecība – tā ir sengaidītais laiks katras sievietes dzīvē un cerībā daudzas ieklausās sevī, mēģinot uzķert laimīga notikuma mazās pazīmes. Pirmā grūtniecības pazīme ir mēnešreižu aizkavēšanās.

Tāds simptoms ar lielu varbūtības daļu ļauj paredzēt grūtniecības esamību. Izņēmums ir neregulāru mēnešu gadījumi, kad cēlonis ir patoloģija, olnīcu vai hormonāla disbalansa disfunkcijas gadījumā notiek mēnešu aizkavēšanās, nesaistīta ar grūtniecības ofensīvu.

Tādēļ, lai apstiprinātu vai atspēkotu pieņēmumus par grūtniecību, var no otrās aizkavēšanās dienas sākt izmērīt temperatūru taisnā zarnā. Ir svarīgi darīt to vienā laikā – no rīta pēc pamošanās, ar vienu termometru un pie minimālas kustības. Vajadzētu veikt temperatūras mērījumus vismaz 7 dienas. Pie stabila temperatūras rādītāja augstāks 37°C var praktiski pārliecināti runāt par grūtniecību.

Vēl viena metode, kura var noteikt grūtniecību – tie ir testi agrajai tās diagnostikai, kuri reaģē uz urīnā esošo hormonu, kas tiek izstrādāts sievietes organismā grūtniecības – horionās gonadotropijas laikā. Vislabāk lietot testu grūtniecībai no rīta, ar rīta urīna porciju, tā kā hormona koncentrācija tajā ir paaugstināta, kas ļaus precīzāk noteikt grūtniecības esamību.

Bez mēnešreižu aizkavēšanās eksistē vēl viltu pazīmju rinda, kuras runā par grūtniecības esamību. Pie tiem var pieskaitīt, piemēram, piena dziedzeru palielināšanos. Piena dziedzeru palielināšanās notiek to pārbūves un laktācijas sagatavošanas periodam dēļ, var būt slimīgi.

Vēl viena pazīme ir nelabums un vemšana no rītiem. Notiek tas ķīmisku procesu rezultātā, kas notiek sievietes organismā. Tie paši ķīmiskie procesi izsauc arī ēšanas paradumu izmaiņas nākamajai mammai. Bez barības apjoma palielināšanās, sievietei var rasties riebums pret dažiem ēdieniem, kuru agrāk nebija.

Grūtniecības laikā notiek vielmaiņas pastiprināšana, kas iespaido aktīvāku nieru darbību. Sākas labākā dzimumorgānu asins apgāde un, pats galvenais, augošā dzemde, kā dēļ uz urīnpūsli izrādās papildus spiede. Tas noved pie vēl vienas grūtniecības pazīmes- palielinās vajadzība pēc urīna izvades.

Mainās hormonālais fons, kas ir dažu izmaiņu cēlonis, kas ir novērojamas no nervu sistēmas puses, tādēļ nestabils emocionāls stāvoklis var būt par grūtniecības pazīmi. Tādēļ, lai grūtniecības aizdomas pēc pirmajām pazīmēm pāraugtu nelokāmā pārliecībā par svarīgo notikumu sievietes dzīvē, labāk ir vērsties pēc konsultācijas pie ginekologa, kurš veiks apskati un pa noteiktām pazīmēm apstiprinās vai atspēkos parādījušās aizdomas. Klīniskas laboratorijas nosacījumos var tikt veikts precīzāks tests uz hormona klātbūtni urīnā, kas praktiski uz 100% atklās esošo grūtniecību.

Rūpējies par savu auglību!

Lietas, kas jāzina katrai grūtniecei

Šobrīd bērns nu nekādi neietilpst tavos plānos? Tomēr kaut kad nākotnē tavas domas var mainīties. Tādēļ tev jāzina, ka no katrām 20 sievietēm, kas jaunākas par 30 gadiem, vienai „jānopūlas” vairāk nekā gadu, lai ieņemtu bērnu.

Neauglības ārstēšana bieži ir sekmīga, tomēr, pēc speciālistu domām, auglīgumu iespējams saglabāt, rūpējoties par savu vispārējo veselību jau tad, kad grūtniecība vēl nemaz netiek plānota.

Tas nozīmē, ka tad, kad tu izšķirsies par bērnu, tev būs labākas izredzes to ieņemt un tava dzemdes gļotāda būs tik vesela, ka bērnu iznēsāt varēsi bez grūtībām. Labs, veselīgs uzturs uzlabo iespējas ieņemt bērnu, jo produkti, kurus lietojam, tieši ietekmē visu orgānu darbību. Ja vēlies ieņemt un laist pasaulē veselu bērnu, veselīgs uzturs ir ļoti būtisks.

Lai uzlabotu spēju ieņemt bērnu:
• ēd visdažādākos augļus un dārzeņus;
• savā ēdienkartē iekļauj treknas zivis – sardīnes, tunci, skumbriju. Tās ir galvenās omega – 3 un omega – 6 taukskābju avots, kuras nepieciešamas normālai hormonu darbībai;
• lieto sojas produktus, piemēram, sojas pienu. Soju pieskaita pie fitoestrogēniem, jo tā satur vielas ar hormoniem līdzīgu iedarbību. Pierādīts, ka tās veicina dzimumhormonu līdzsvarotu darbību un novērš menstruāciju traucējumus;
• ēd mazāk gaļas, jo dzīvnieku produktos esošie piesātinātie tauki stimulē estrogēna sintēzi organismā, tādēļ samazinās iespēja iestāties grūtniecībai;
• papildini cinka līmeni organismā! Cinks ir absolūti nepieciešams šūnu jaunrades procesā. Ieteicamā dienas deva ir 15mg. Labākais dabiskais cinka avots ir pilngraudu maize, siers, putnu gaļa, tunzivs, olas un pupas;
• atsakies no smēķēšanas! Tabaka un nikotīns samazina auglību pat par 50%;
• ierobežo alkohola lietošanu! Noskaidrots, ka alkohols bojā spermijus un olšūnu pirms apaugļošanās;
• iemācies relaksēties! Pētījumos apstiprinājies, ka stresa ietekmē samazinās sievietes spēja ieņemt bērnu un izteikta stresa apstākļos ovulācija var pat pātraukties.

Izmantotie resursi: www.irlaiks.lv/

Mīti par nevainību

Mīti par nevainību

Par nevainību saistās ļoti daudz mītu un leģendu, ka apjukt tajās ir viens divi. Pamēģinām tik galā, un beigu beigās, apstiprināt vai atspēkot visizplatītākās no tām.

N1 mīts. Visi startē gadu 13-14.
Kas tie „visi”? Pusaudži vienkārši daudz par to runā, vēlēdamies pierādīt savēju “pieaugušo” un neatkarību.
Turklāt seksuālās debijas vecums ir atkarīgs no labklājības ģimenē, no intelektuālā un izglītības līmeņa un, protams, no personīgā pašnovērtējuma līmeņa. Aptuveni līdz 16 gadiem 1 no 7 skolniekiem ir zaudējis nevainību.

N2 mīts. Jaunavības plēve ar gadiem paliek biezāka – un, jo vēlāk atņemamas nevainība, jo to grūtāk izdarīt.
Īstenībā anatomiska plēves uzbūve ir ļoti dažāda un individuāla, un ir atkarīga nevis no jūsu vecuma, bet gan no jūsu organisma īpatnībām. Ja viņa bija elastīga 18 gados, tad jau pie 28 gadiem tā nepārkoksnēsies.

N 3 mīts. Agrs dzimumdzīves sākums ir kaitīgs veselībai
Nav mīts. Jaunavības plēve – tā ir barjera infekcijām uz to periodu, kamēr līdz beigām nav formējusies iekšējā aizsardzība (vidēji – līdz 18-19 gadiem). Meitenēm vēl ir ļoti tieva maksts (viņa formējums noslēdzas pie 17-18.gadiem) sieniņu epitēlijs – tas viegli ir traumējams dzimumakta laikā. Viss tas bieži noved pie iekaisumu procesu attīstības, kas pēc tam var atvest pie slimībām un neauglības.

N 4 mīts. Vēlāka dzimumdzīves uzsākšana ir kaitīgs veselībai
Agrāk pat ārstu starpā bija uzskats, ka migrēnas, olnīcu disfunkcijas un pat pūtes – ievilkušās jaunavības rezultāts. Daži no šīm saslimšanām patiešām var būt hormonāli nosacīti un atkarīgs no dzimumdzīves (un orgasmu regularitāti!) regularitātes, bet nekādi ne no jaunavības plēves esamības. Ir zināms daudz gadījumu, kad sievietes, kas pirmoreiz “izzināja” vīrieti 28, 29, 35 gados, laimīgi palika stāvoklī un dzemdēja. Ginekoloģiskās “vecmeitu problēmas” ir saistītas nevis ar jaunavību kā tādu, bet gan ar vēl vienu mītu.

N 5 mīts. Tie, kuri nedzīvo dzimumdzīvi, vizīte pie ginekologa nav obligāta
Vislabāk, lai mamma parādītu jūs bērnu ginekologam gados 6-7. Bet, ja tāda ārsta jūsu pilsētā nav, tad pēc pirmās menstruācijas jums vajag pašiem rūpēties par sevi un apmeklēt sieviešu konsultācijas kaut vai 1 reizi gadā: jaunā vecumā, jo, ja slimība ir sākuma stadijā tad to ir vieglāk izārstēt.

N 6 mīts. Pirmajā dzimumaktā partnerim vajag būt vecākam un pieredzējušam
Vismaz, ieteicams. Pieredzējušajam partnerim būs pacietības un prasmes, lai novestu “iesācēju” līdz augstai uzbudinājuma pakāpei.

N 7 mīts. Vislabāk zaudēt nevainību vannā
Patiešām silts ūdens atslābina muskuļus un nervus, novērš spazmas – un attiecīgi samazina sāpju izjūtas. Toties ūdens aizskalo dabisku maksts smēri. Pie tam, lai nodarbotos ar seksu vannā bez traumatiskām sekām ir jābūt zināmai pieredzei. Tādēļ vannu var izmantot ieskaņai, bet pēc tam ievelties gultā.

N 8 mīts. Ar prezervatīvu sāpīgāk
Pretēji! Tā kā, gandrīz visi mūsdienīgi gumiju izstrādājumi ir segti ar speciālu smēri, kas atvieglina slīdi, līdz ar to prezervatīvi samazina sāpes. Nevainības zaudēšanai tie netraucēs, jo lielo lomu šeit spēlē, atvainojiet, svarīgs nav prezervatīvs, bet orgāns un tā prasme.

N 9 mīts. Pirmajā reizē stāvoklī palikt nevar
Var!!! Tādēļ sāciet kombinēto hormonālo kontraceptīvos paņēmienus jau iepriekš, aplidošanas stadijā un kopīgajās pastaigās.

Uzlabo savu spermu!

Daži fakti par spermu

Ir skaidrs, ka spermas garšu var uzlabot. Ņemot vērā, ka to nosaka Tavs ēšanas stils, būtu kārtīgi jāapsver, ko lieto uzturā.

Spermas sastāvs.

90% spermas sastāvā ir auglīgs šķidrums, tai skaitā, fruktoze (cukurs), proteīns un dažādi neliela daudzuma minerāli un barības vielas. Spermas pH ir 7 (neitrāls) – tā garšo nedaudz skābi. Vīriešu ejakulācijas laikā izdalītajā vielā ir tikai 1% spermatozoīdu. Pārējais sastāv no vairakiem proteīniem, vitamīniem, cukura, sāls, holesterīna un ūdens. Tas ir vielas, kas aizsargā, baro un pilda spermu tās ceļojuma laikā.

Kā iegūt saldāku garšu?

Katra vīrieša spermas garša ir specifiska, bet pārsvarā sūdzības ir par to, ka tā garšo rūgteni vai sāļi. Aplūkosim iespējas, kā spermu padarīt saldāku:
1. Nekāds alkohols, kofeīns, narkotikas, nikotīns.
2. Jādzer daudz ūdens 1-2 litri dienā, lai iztīrītu organismu no toksīniem un šlakvielām.
3. Jāed daudz augļu katru dienu, tas padara spermu saldu. Laba izvēle – ananāsi, papajas, dzērvenes, melones, mango, āboli un bumbieri.
4. Jāēd daudz dārzeņu, kas ir labi spermas uzlabošanai.
5. Patiesi ir tas, ka veģėtāriešiem sperma ir garšīgāka, bet jāņem vērā, ka no kāpostu dzimtas dārzeņiem nav vēlams lietot neko. Nav ieteicami arī ziedkāposti, brokoļi, sparģeļi.
6. Nekādas gaļas patēriņš. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas padara spermu sāļu. Piena un siera produktu lietošana ikdienā spermu padara sāļu. Ja tomēr lietojat gaļu, tad izvēlaties vistas vai tītara. Runājot par zivīm, tas ir atkarīgs no katra individuāli. Tā kā zivs ir būtiska diētas sastavdaļa, pirms nelietot vispār, izmēģiniet!
7. Izvairaties no asām piedevām, kā ķiplokiem un sīpoliem, tie ir būtiski garšas maiņas noteicēji.
8. Nepērciet produktus, kas norāda, ka padarīs Jūsu spermu veselīgāku, jo nav zināms vai tā patiesi ir. Spermas garšu var uzlabot mainot savu dzīvesveidu un uzturu.
9. Pētersīlis un selerija ir spermas saldinātāji.
10. Kanēlis, kardamons, piparmētra un citrons arī ir ieteicami spermas saldinātāji.
11. Izvairaties no ātrajām uzkodām, tā kā tās ir pārbāztas ar ķimikālijām un konservantiem, kas piesārņo mūsu ķermeni un spermu.

Galu galā, stipri smakojoša sperma var liecināt par infekciju. Bet, ja tomēr garša nemainās, mainoties Jūsu uzturam, Jums ir jāvēršas pie ārsta.

Diēta ne tikai padarīs Jūsu spermu gardāku, bet noteikti vispār Jums ļaus kļūt aktīvākam un veselīgākam. Protams, tas nenozīmē, ka Jūs tagad vairs neēdīsiet gaļu vai asus ēdienus, to var laiku pa laikam darīt, bet ņemiet vērā: tas, ko uzņem Jūsu organisms tiek pārstrādāts 12 līdz 24 stundu laikā.
Tāpēc, ņemiet vērā – vai šī būs tā diena, kad sperma būs garda!

Pubertāte

Pubertāte

Zēnam pieaugot un attīstoties – kļūstot par pieaugušu vīrieti, notiek dažādas izmaiņas organismā, parādās lietas, ar kurām līdz tam nebija nācies saskarties. Tas jaunietim mēdz radīt dažādas diskomforta sajūtas un situācijas, kuras pamatā parasti ir nezināšana un informācijas trūkums.

 

Pubertāti saistītās izmaiņas sāktas 10 – 12. gadu vecumā. Proti, vienam pubertāte sākas agrāk, citam nedaudz vēlāk, bet noteikti tai vajadzētu sākties līdz 15 gadu vecumam.

Pirmspubertātes periods
No piedzimšana līdz pubertātes sākumam (9- 13 gadiem)
Pirmspubertātes periodā notiek bērna dzimuma identificēšanās

– līdz 3 gadu vecumam zēniem priekšādiņa nav atvelkama no dzimumlocekļa galviņas;

– pēc 3 gadu vecuma priekšādiņai vajag brīvi slīdēt pāri dzimumlocekļa galviņai;

– sēkliniekiem jābūt noslīdējušiem sēklinieku maisiņos;

– pirmspubertātes periodā dzimumloceklis un sēklinieki īpaši nemainās.

– Pēc 3 gadu vecuma jāpievērš uzmanību zēna priekšādiņai – vai to iespējams atvilkt no dzimumlocekļa galviņas. Ja pēc 3 gadu vecuma nav iespējams atvilkt priekšādiņu, tad vajadzētu konsultēties ar ķirurgu vai urologu.

– Līdz 4 – 5 gadu vecumam, būtu jāiemāca un jāseko, lai zēns ievēro personīgo higiēnu – katru vakaru apmazgājas, apmazgā dzimumorgānus.

– Pirmspubertātes periodā zēnam nepieciešama vīrieša – tēva mīlestība. Tēviem pēc iespējas vairāk dēlam jāizrāda uzmanība, viņu atbalstīt, viņu uzslavēt un arī kādu reizi skūpstīt(nobučot) ! Pretējā gadījumā zēnam var rasties vīrieša mīlestības trūkums, kas savukārt var atstāt negatīvu ietekmi uz zēna tālāko psiholoģisko un seksuālo attīstību.

– Zēnam noteikti jādod tiesības izvēlēties vai viņš mazgāsies pats vai viņu apmazgās pieaugušais, kā arī attiecīgās situācijās (piemēram, pirtī, dušās, pludmalē) viņam ērtāk būt kopā ar kailiem pieaugušajiem, vai vēlas būt citu pieaugušo vai vienaudžu klātbūtnē.
Ja zēns nevēlas, tad, lai arī kādi nebūtu apstākļi, nedrīkst uzspiest viņam mazgāties ar kailu tēvu, māti vai citiem pieaugušajiem. Obligāti nepieciešams respektēt zēna vēlmes šajā jautājumā.

– Šinī periodā zēni bieži aiztiek un rotaļājas ar savu “krāniņu”. Nav vēlams viņus par to rāt un biedēt ar dažādiem negatīviem sodiem. Rezultātā zēnam var izveidoties negatīvisms un nepareiza attieksme pret saviem dzimumorgāniem.

Zēnam erekcija var rasties jau pāris dienas pēc piedzimšanas. Tā ir normāla parādība – viņš taču ir vīrietis!

Pirmais pubertātes periods

Parasti iesākas 9 – 13 gadu vecumā

– sāk straujāk augt sēklinieki;

– sēklinieku maisiņš kļūst “maisveidīgs” un nokarājas zemāk;

– nedaudz palielinās dzimumloceklis – garumā un resnumā;

– virs dzimumlocekļa sāk augt taisni, mīksti matiņi;

– sāk nedaudz vairāk svīst;

– pastiprināti sākas ķermeņa augšanas process;

Galvenā uzmanība jāpievērš vai abi sēklinieki atrodas sēkliniekos un vai priekšādiņu var atvilkt no dzimumlocekļa galviņas.

Jāizvairās no cieši pieguļošas apakšveļas nēsāšanas, jo var rasties asinsrites traucējumi sēkliniekos un līdz ar to tiek traucēta normāla sēklinieku attīstība.

Jāizvairās no kaitīgu vielu lietošanas (“zālītes” smēķēšanas, benzīna, acetona ostīšanas), tās negatīvi ietekmē spermatozoīdu veidošanos, kas var būt par iemeslu neauglībai.

Zēni šai vecumā paliek kautrīgi – kaunas atkailināties un mazgāties vecāku klātbūtnē, vieglāk uzbudināmi un satraucami.

Otrais periods

Sākas 12 – 16 gadu vecumā

– var sākt strauji palielināties augums un svars;

– turpina augt un palielināties dzimumloceklis;

– dzimumlocekļa āda kļūst tumšāka vai sārtāka;

– turpina attīstīties sēklinieki, līdz ar to palielinās to lielums;

– apmatojums ap dzimumorgāniem kļūst biezāks un tumšāks;

– apmatojums sāk augt uz dzimumlocekļa un sēklinieku maisiņiem;

Dažiem zēniem šajā periodā kļūst cietākas un nedaudz jūtīgas krūtis, tās var arī nedaudz piebriest – tā ir normāla parādība par kuru nevajadzētu uztraukties.

Zēniem pastiprināti var veidoties smegma (biezpienveida aplikumi zem priekšādiņas), kas var radīt nepatīkamu niezi zem priekšādiņas un dzimumlocekļa smaku – tāpēc nepieciešams īpaši pievērst uzmanību personīgajai higiēnai – dzimumorgānus nepieciešams apmazgāt reizi dienā siltā ūdenī ar ziepēm. Reizi dienā ar siltu ūdeni un reizi nedēļā ar ziepēm atvelkot priekšādiņu jāapmazgā dzimumlocekļa galviņa. Vēlams būtu katru dienu vai katru otro dienu mainīt apakšveļu (biksītes).

Trešais pubertātes periods

Vidēji sākas 14 -17 gadu vecumā

Turpinās straujš augšanas process; izmainās ķermeņa forma – pleci kļūst platāki, labāk iezīmējas muskulatūra; sāk augt apmatojums padusēs; apmatojums ap dzimumorgāniem kļūst biezāks, sprogaināks un cietāks, apmatojums klāj sēklinieku maisiņus, dzimumlocekli un anālo atveri; sāk augt apmatojums uz augšlūpas un zoda; turpinās dzimumlocekļa augšana resnumā un garumā – sasniedz gandrīz pieauguša vīrieša izmērus, – pilnībā attīstījusies dzimumlocekļa galviņa; priekšādiņa brīvi atvelkama no dzimumlocekļa galviņas un erekcijas stāvoklī pilnībā to atsedz; sēklinieku maisiņš nokarājas zemāk un sēklinieki kļūst lielāki (vidēji 4,25 cm gari); viens sēklinieks nokarājas zemāk par otru;- dzimumlocekļa un sēklinieku āda turpina kļūt tumšāka; sēklinieku maisiņa āda kļūst krokaināka; pastiprināta seksuālā uzbudināmība, biežas erekcijas; zēniem, kuri nenodarbojas ar masturbāciju var būt nakts pollūcijas; turpina pastiprināti funkcionēt sviedru un tauku dziedzeri.
Ap dzimumlocekļa galviņas pamatni var parādīties sīki izcilnīši – tie ir dziedzerīši un tādi ir lielākai daļai vīriešu;

Ceturtais – pēdējais pubertātes periods

Vidēji sākas 16 – 18 gadu vecumā

Ķermeņa augšana palēninās; plecu josla un muskulatūra labāk iezīmējas; apmatojums uz sejas kļūst biezāks; dzimumloceklis pilnībā attīstījies (vidēji miera stāvoklī 8-11 cm); sēklinieki attīstījušies; sēklinieku maisiņa āda krokaina, klāta ar apmatojumu; apmatojums uz dzimumorgāniem, kā pieaugušam vīrietim; apmatojums uz krūtīm un vēdera var turpināt augt līdz 22 gadu vecumam; normalizējas svīšana; ja ir neregulāra dzimumdzīve vai nenodarbojas ar masturbāciju var būt nakts pollūcijas.

Ieteicams kopt dzimumlocekļa ādu, kas daudziem vīriešiem pēc 25 gadiem kļūst “savītusi” – ļengana, sīkām grumbiņām. Šim nolūkam var izmantot hidratējošus vai tonizējošus krēmus vai maskas. Ja ir pastiprināta svīšana ieteicams profilaktiski ieziest cirkšņu rajonu, anālās atveres rajonu, dzimumlocekļa ādu un oliņas 2-3 reizes nedēļā ar pretsēnīšu ziedi.

Ieteicams kopt apmatojumu dzimumorgānu apvidū un padusēs. Viens no veidiem ir apmatojuma apgriešana.

Sākot no šī perioda, vīrieša dzīvē mēdz gadīties dažādi gadījuma rakstura dzimumkontakti. Ja šie kontakti notiek nelietojot prezervatīvu – pastāv liels risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Parasti pēc šādiem kontaktiem, ja nerodas akūti iekaisuma procesi sūdzības nav, bet ja notikusi inficēšanās, tad vidēji 28 – 30 gadu vecumā sāk parādīties pirmās sūdzības – hroniska prostatīta iekaisuma izpausmes.

Izmantotie resursi: www.mensfaq.com/www.seksologija.lv