0
0
Visiem labi zināms, ka sievietes vēlas būt ilgstošāk jaunākas un skaistas. Lai to panāktu jāpieturas pie dažiem punktiem – jābūt aktīvam dzīves veidam, nodarboties ar sportu, kontrolēt savu psiholoģisko un emocionālo stāvokli un pareizi, sabalansēti ēst. Tagad arī apskatīsim pārtikas produktus, kurus būtu vērtīgāk uzņemt uzturā.
Organismā ir vairāki hormoni kuri atbild par organisma novecošanas ātrumu un skaistumu. Ir arī produkti kuri vairāk iespaido hormonu sintēzi. Sākumā apskatīsim tos hormonus.
Melatonīns – “dēvē arī par laimes hormonu” , paceļ noskaņojumu, regulē diennakts ritmu un atbild par miega sajūtu. Šī hormona galvenie uzdevumi ir: lai jūs būtu atpūtušies un moži.
Somatotropais hormons – uztur muskuļu tonusu, palīz organisma augšanā, stimulē garo stobrkaulu augšanu, stimulē olbaltumu sintēzi un glikogēna uzkrāšanos organismā, padara ādu līdzenu un tvirtāku.
Testosterons – atbild par sievietes seksualitāti. Visaktīvāk tas izstrādājas pie fiziskas slodzes: nodarbojoties ar dejām, fitnesu vai sportu.
Estrogēns – nodrošina regulāru mēnešreižu ciklu, sagatavo sievietes organsimu grūtniecībai. Ieteikmē arī asinsvadu, smadzeņu, kaulu, urīnceļu, ādas un matu funkcijas.
Tagad apskatīsim arī produktus, kuri nodrošina sievietes organisma pilvērtīgu funkcionalitāti, veicinās hormonu sintēzi.
Zivs – satur taukskābes, kuras samazina holesterīna līmeni, normalizē sirds un asinvadu sistēmu, palīdz pret depresiju un ‘asina prātu’. Bagāta ar daudziem vitamīniem, bagāta ar proteīniem un minerālvielām.
Āboli – palīdz organismam cīnīties ar nelabvēlīgām baktērijām, tāpēc ļoti noderīgs kuņģim. Kontrolē ēstgribu. Ābolos esošais kvercetīns, konkrētāk ābola mizā, samazina vēža šūnu augšanu, uzlabo plaušu veselības stāvokli, aizkavē novecošanu. Satur boru – veicina un palīdz kaulu augšanas prcesā. Bagāti ar vitamīniem un aminoskābēm.
Burkani – praktiski satur visus vitamīnus: C, B1, B2, B6, B12, D, E, H, K, P, PP, beta karotīns (dabīgs pigments-pārtikā dzeltens vai oranžs) un proteīni, aizsargā ādu no ultraviolētā starojuma un grumbu rašanos, novērš vēža slimību attīstību.Satur sevī šādas minerālvielas: kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, fosforu, nātriju, dzelzi, hloru, jodu. Veicina ēstgribu, gremošanu. Normalizē sirds, asinvadu, aizkuņģa dziedzera, nieru, aknu vairogdziedera darbību.
Tomāts – samazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībam. Satur: C, B1, B2, B6, E, K vitamīnus. Kā arī minerālvielas: folskābi, nikotīnskābi, kāliju, magniju, dzelzi, cinku, nātriju, hromu u.c.Tomātos esošais serotīns palīdzēš stresa situācijās pacelt un uzlabot garastāvokli, pareizei ir dabīgs antidepresants.
Olīvas – satur daudz sevī taukus(lipīdus) un D vitamīnu, kuri palīdz novērst ādas un matu problēmas. Satur daudzus vitamīnus un minerālvielas it īpaši A, E vitamīnu un dzelzi. Neaizmirsīsim ka oliveļļa arī veselīga. Labs dietisko šķiedrvielu avots ir tieši olīves – uzlabo gremošanu, novērš zarnu vēža attīstību un veidošanos.
Piena produkti – neaizvietojams dabīgs kalcija avots. Piens satur svarīgas olbaltumvielas ar neaizstājamām aminoskābēm. Biezpiens ir vērtīgs diētiskais produkts, jo to ēdot organismā veidojas holīns, tas palīz novērst tauku nogulsnēšanos aknās. Siers satur daudz olbaltumvielu un minerālvielu – kalciju un fosforu. Sierā ir A,B,D,E,PP vitamīni un a provitamīns jeb karotīns.
Banāns – satur A,C, B6 vitamīnus. Normalizē kunģa darbību. Satur dzelzi kurš paaugstina hemoglobīna līmeni. Veicina domāšanu, uzlabo koncentrēšanās spējas unatmiņu. Satur kāliju – samazina augsto spiedienu, nostiprina sirds muskuļus.
Dzērvenes – satur antioksidantus un vitamīnus. Piemīt antiseptiska, urīndzenoša un dziedējoša, kā arī temperatūru pazeminoša iedarbība. Stimulē aizkuņģa dziedzera darbību un normalizē zarnu darbību.
Sīpols – zāles pret daudzām slimībām. Satur: B1, B2, B6, C, E, PP vitamīnus; kalciju, olbaltumvielas, cukuru, taukus, skābes, dzelzi, kāliju fosforu, nātriju, magniju. Sīpolos esošais sufīds palīz smadzeņu darbībai, nervu darbības normalizēšanai.
Rieksti – bagāti ar vitamīniem un minerālvielām. Uzlabo redzi, stirpina sirds darbību, samazinu risku saslimt ar cukura diabētu,
Spināts – satur E, K, PP, P, A, C, B2, B6 vitamīnus. Spinātu lapās ir daudz olbaltumvielu, arotīnu, pantotēnskābes un folijskābes, kā arī satur ogļhidrātus (fruktozi, glikozi, saharozi), dzelzi, fosforu, magniju, kāliju, nātriju, kalciju, jodu.
